Ēdu ķiplokmaizītes un prātoju, ka negribu vairs atcerēties sapņus, jo es pārāk viegli noticu tam,ko kāds sarkstījis zaļajā grāmatelē. Again- prieks,laime VS rūpes.
I know this all, please, just let me see something more interesting at least.

Tjā, mana dzīve ir kā puzle. Nekas nav lieks vai kļūdains , ir tikai jāprot salikt visu savās vietās un saskatīt kopbildi. Un ar grūtākajiem gabaliņiem jau tā ir, sākumā nolieku tos malā, bet ar laiku tiem atrodas vieta, kaut vai kā pašiem pēdīgajiem.

Varbūt tā ir arī citiem,varbūt pilnīgi visiem.Man nav lemts uzzināt un tapēc gudri spriedelēt.