pirmo reizi šīs istabas vēsturē dators atrodas tur,kur tam idejiski piedienētos būt, nevis gultā vai uz palodzes, ne arī uz grīdas, ne krēsla. Būtu zinājusi ,ka uz rakstāmgalda arī tik labi uztver netu būtu savedusi to kārtībā ātrāk =D

woot, puisis kas tagad ir vietējais urļiks man 3 klasītē zīmējis sniegpulkstenīšus,foršs puika bija.Dīvaini kā cilvēki mainās.

Neomulīgi, tādu es tēvu atceros tikai no bērnības,kad mums gāja tik pat grūti kā tagad, un kad man no viņa bija bail, jo nespēju pat pēc labākās sirdsapziņas izdarīt pa prātam. Šodien atkal sajutos kā 6gadīgs sīcis.
Un vēs es šodien revidējot mantas pieķeru sevi prātojam kā visu sakrāmēt tā,lai pārvācoties mantas varu aizvest ar pirmo piegājienu. Geez, vēl vismaz gadu nak par to ko domāt >_

no sērijas: "kamēr čūska un mērkaķis nav mājās mēs ēdīsim zapti"

^_^