01:18pm 10/04/2017
  Nopirku eliptisko trenažieri. Tā bija vieglākā daļa. Tagad palikusi grūtākā - reizi dienā uz tā aparāta kaut uz 5 - 10 minūtēm uzkāpt, lai rumpi pieradinātu pie kustības. Ja šo grūtāko daļu varētu pārdzīvot, tad jau varētu arī ar laiku sākt nodarboties bišk vairāk, lai sāktu arī speķi nodzīt un sirdi atkal ietrenēt.

Un 7dien veselas 2 stundas nogulēju, jo mugurā atkal kādu nervu kaut kur iespieda. Tā nu tas ir - ja to nervu iespiež tad es vienkārši atrubos.
 
    Post
 
   
04:44pm 10/04/2017
  Ik pa brīžam sailgojos pēc tiem laikiem, kad es biju viens. Labi, ka tagad man darba iespējas tādas, ka reizi nedēļā var palikt mājās un strādāt no mājām, tad vismaz uz pusi dienas varu pabūt klusumā un mierā.
Un man no perifērijas kolēģiem šogad ir ienākušās divas pudeles laba franču brendija. Sak', esot cieši pateicīgi par to ka palīdzu risināt viņu problēmas. BET es tikai daru savu darbu par ko man jau maksā. Priekšnieks saka, ka tas drīzāk esot attieksmes dēļ. Tad nu rodas jautājums - kā ta pret tiem cilvēkiem izturējās mans priekštecis???
 
    Post