08:29am 02/08/2016
  Vakar jancīga diena. Vēl jo interesantāks dienas noslēgums. Lūk sadomāju, ka jāliekas laicīgi gulēt. Attiecīgi ap 22.30 jau riktējos uz čuču muižu, kad baigi sāka ārdīties suņi. Kuce jau pati bija ieņēmusi kaujas pozīcijas, tāpēc atlaidu Kurmi. Vēlāk gan nācās braukt uz otru īpašuma galu, lai suņus savāktu, jo izrādījās šie atkal gāja uz āpsi. No iepriekšējā gada zinu, ka āpša medības maniem suņiem un man izvēršas par diezgan traumatisku un ļooooti nogurdinošu pasākumu, tāpēc labākais stratēģiskais gājiens ir suņus savākt, iespundēt un ļaut āpša lopam iet savu ceļu. Cerams tas lops uz mūsmājām vairs nevilksies. Nu ja, visas tās ambrāžas dēļ gulēt sanāca aiziet kā parasti - nedaudz pirms pusnakts.  
    Post
 
   
01:12pm 02/08/2016
  Kad tā soc tīklos paskatās kā citiem draugiem un klases biedriem sokas aš depresijā var iedzīvoties. Tie tur ceļo pa pasauli, labi atmaksāti darbi, paši vēl jauni un skaisti, sporto utt. Turpetī es palieku vecāks, neglītāks, nabagāks par tādu lietu kā ceļošana vispār var aizmirst, jo vnk ar bērniem kaut kur tikt ir nereāli.
Vēlrezi tikai varu sev atkārtot - ja tagad būtu iespēja izvēlēties bērnus jā vai nē, tad 100 punkti teiktu, ka nē. Bet nu ir kā ir.
 
    Read 5 - Post