Ja es tādu sapni, kā šonakt, redzēšu vecumdienās, tad es nomiršu ar sirdslēkmi guļot. Sapnī mani pārbiedēja liels, balts vilks, kas man uzbruka no lielas, augstas zāles. Dzinās man pakaļ. Baisi. Tad vēl sapnī atkal redzēju vētrainu jūru. Tik šoreiz citā kontekstā - gar jūru dzintarus meklēju (jau kuro reizi). Nu atradu jau arī. Tur bij notikusi kaut kāda jauno mākslinieku darbošanās. Tur bij divi ļoti smuki veidojumi no dzintara. Viens bij tāds kā eņģelis no dzintara (dzintars - saules akmens) un vēl kaut kāds veidojums līdzīgs plaukstai. Katrā ziņā ļoti skaisti. Arī otro reizi redzēju kaut kādu māju mežā. aizdomīgi.
Vīrs atnāk uz apbedīšanas biroju. Pārdevējs saka: - Mums ir lielisks zārks par 1000 dolāriem. - Nē, pārāk dārgs. - Tad gribu jums piedāvāt šo koka par 300 dolāriem. - Nē, pārāk augsta cena. - Tad ir pavisam parasts par 100 dolāriem. - Vienalga par dārgu. - Klau, vecais, ko tu taisies apglabāt? - Sievasmāti. - Skaidrs! Tad stiep tik šurp! Par 5 dolāriem pieliksim rokturus.
Rocene norauta. Nekustās ne no vietas. Kaut nu šodien būtu naudiš! Pateicoties algas lapiņai, vakar izriju 5dienas maizes devu. Ja nebūs naudiš šodien, tad rīt bez pusdienām. Ai ... nebūtu ne pirmā ne pēdējā reize.