| |
[26. Okt 2005|09:39] |
|
domā, viegli atteikties no ikrīta kokakolas, ja tici, ka tajā sēž iekšā džins, kuru izdzerot, viss notiks |
|
|
| |
[26. Okt 2005|09:37] |
|
ja mēs te par modinātājdēmoniem, tad manējais ir spontāns ar skaidru apziņu nakst vidū. īstais modinātājs zvana 6:10 un man liekas, ka tāpēc man ir tiesības būt dusmīgākai un vieglāk aizkaitināmākai nekā tiem, kam zvana divas stundas vēlāk |
|
|
| |
[26. Okt 2005|08:39] |
|
vakar pazuda elektrība. paliku zem mēles mammas gatavoto aknu pastēti un gāju laukā, tumsā meklēt mazo kaķi |
|
|
| pirmais sniegs |
[26. Okt 2005|08:35] |
|
virtuvē. kaķis uz muguras atnesa |
|
|
| |
[25. Okt 2005|16:25] |
|
intraverta lapa |
|
|
| |
[25. Okt 2005|13:17] |
|
izved sevi pastaigā |
|
|
| |
[25. Okt 2005|12:28] |
|
iešu uz Kornvalda parku klausīties U2 |
|
|
| |
[25. Okt 2005|12:24] |
|
domāju par vakardienas punkta retoriku |
|
|
| |
[25. Okt 2005|10:59] |
|
liegi smaržo pēc krustnagliņām un beznosacījuma mīlestības |
|
|
| |
[25. Okt 2005|09:43] |
|
( stuck ) |
|
|
| |
[24. Okt 2005|16:40] |
|
nesaprašanās ar dažiem ir nepārvarama. tu runā un runā ar viņu vai viņu un vārdi atlec atpakaļ kā skvošā bumbiņa no sienas un tu sit atpakaļ un saproti, ka ar sienām spēlējamies |
|
|
| |
[24. Okt 2005|15:57] |
|
satraukusies esmu es. snieg visur, es jau esmu nokavējusi |
|
|
| |
[24. Okt 2005|14:59] |
|
šorīt atklāju, ka nesaprotu latviešu valodu. nu principā saprotu, taču saprotu kaut kā savādāk |
|
|
| |
[24. Okt 2005|13:58] |
Kur māmiņ, Tu sēdēji
Karavīru lolodama
Daugaviņas maliņā
Asaru peļķītē
Kad, dēliņ Tu atnāksi
No kariņa atpakaļ
Tad māmiņ es atnākšu
Kad zaļos sētas mieti
Kad zaļos sētas mieti,
Kad sapuva akmentiņis,
Tad māmiņ es atnākšu
No kariņa atpakaļ. |
|
|
| |
[24. Okt 2005|13:49] |
|
dzīvot ar to, cik ir |
|
|
| |
[24. Okt 2005|12:25] |
šorīt sapratu, ka nevarētu viena dzīvot. auksti norīt, ka viņu nav. esam pieķērušās tai mājai. mamma ik pa laikam, kad durvis sabojājas vai sūknis nobeidzas, ikdienišķā izmisumā saka, ka pārdos un ies uz dzīvokli, bet tas ir tik bezcerīgi, jo nekur mēs neiesim. māja sabruks, varbūt tikai tad
ziemā taka jātīra, tad tā tik gara liekas. atslēga iesalst, pēc ūdens uz aku tik auksti |
|
|
| |
[24. Okt 2005|10:48] |
All my life, I worshipped her
Her golden voice, her beauty's beat
How she made us feel
How she made me real
And the ground beneath her feet
And the ground beneath her feet
And now I can't be sure of anything
Black is white, and cold is heat
For what I worshipped stole my love away
It was the ground beneath her feet
It was the ground beneath her feet |
|
|
| |
[24. Okt 2005|10:34] |
|
pavasaros viņa ir lapsene. rudeņos - infekcija, kas pārņem un ievelkas simptomos. vajadzīga profilakse un imunizācija. es redzu cauri siptomiem. piesmeju tos, gaudinos. tik acīmredzams viss kā Trīra kino. tu atrodi kaut ko, kas tevi stiprina un tas Tev liek justies labāk, izskatīties un izklausīties pārliecinošāk un Tev liekas, ka par to jāpastāsta draugiem, ka Viņus tas arī varētu paglābt no nepārliecinātības, kas tas varētu darīt Viņu laimīgus. bet Tu vienmēr meklē kaut ko citu, jo tas ko atrodi, Tevi nogalina |
|
|
| |
[24. Okt 2005|10:27] |
|
rādža saka, ka Siguldā sniegot. kur esmu es |
|
|