|
24. Okt 2005|12:25 |
šorīt sapratu, ka nevarētu viena dzīvot. auksti norīt, ka viņu nav. esam pieķērušās tai mājai. mamma ik pa laikam, kad durvis sabojājas vai sūknis nobeidzas, ikdienišķā izmisumā saka, ka pārdos un ies uz dzīvokli, bet tas ir tik bezcerīgi, jo nekur mēs neiesim. māja sabruks, varbūt tikai tad
ziemā taka jātīra, tad tā tik gara liekas. atslēga iesalst, pēc ūdens uz aku tik auksti |
|