| |
[20. Okt 2005|09:33] |
|
viņa man šorīt jautāja, kā pa dzīvi. es teicu, kamēr ir kino, viss ir labi.viņa jautāja, kas būs tad, kad kino beigsies. viņa lika stāstīt un beigā teica, vai man neliekoties, ka viss departaments ir uz maniem pleciem. tagad , domāju, cik daudz es izliekos, ka no malas kāds ko tādu ir ieraudzījis. šovakar tieši piecos pametīšu šīs telpas |
|
|
