principā nē, bet kad citi kaut ko dara, man tieši tad vienmēr gribās kaut ko citu
man ar tā bieži gadās, bet mīļā miera labad tad pieciešu vai arī reaģēju asi asi
es to saucu par pretekļa pozu
un kā to sauc veseli cilvēki?
es tevī varētu iemīlēties. toč toč.
nē, norādu uz izvēles iespēju
mēs neviens neko nesaprotam. mēs pat sevi katrs nesaprotam, kurnu kādu citu saprast. uz abām pusēm - iedomība galējībā krist visār ir iedomība. un galējībās runājot daudz jēlības var sarunāt bet vispār saprotu
visur tev iedomība, kur skaties kur neskaties:)
kaut kā taču pozīcija jāuztur, jāpārliecina citi. un tev nav?
un kā ar šaušanu pār strīpu?
nav nekādas strīpas. ja arī ir tad oponentam vienmēr ir iespēja viņu grūstīt šurpu turpu kā pašam ērtāk, izdevīgāk un vieglāk attaisnoties.
dura, kā gan varēju iedomāties, ka tev ir strīpa
varbūt ko nelabu ieēdi? neticu ka dura tu
nē, es taupu uz ēdamo. leetaa kafija vainiiga
uz kafiju gan nedrīkst taupīt, citādi jau vispār dzīvei nav jēgas
eu, neeaaaksties, nevar buut, ka tev tik slapja jeega un nesaslaukaama. garsha gan laba
jēga baudījumā, ne jau šķidrumā
visas iipashiibs, kas attiecaas, ir pieskaitaamas
ser, ja jums ir kādi iebildumi pret manas dzīves jēgu, runājiet lūdzu tieši
iebildumi paliek iebildumi. noraidīti sakarā ar priekšlikumu trūkumu.
nav pat vietas banalitaatei, ja vien noraidiijumu pashu defineejam kaa banaalu
tev kkas nomira tur apakšā |