| |
[18. Aug 2005|08:44] |
|
vakar mājās braucot autobusā kaut kur ap Salaspili pa Latvijas Radio 2 kāds dziedāja to mazliet izdreijāto dziesmu "nesaki neko, paklusē, ir vienkārši ļoti labi, ka tu esi pasaulē" un kundzīte pirmajā sēdekļu rindā raudāja, es arī raudāju, un pusautobuss droši vien uz iekšu raudāja katrs par savām un kundzītes asarām. publiski raudot asaru slaucīšanai piemīt kaut kāda samākslotība kā no seriāla. žestam, ar kādu mutautiņu velc laukā no somiņas un liec pie acs, gribās lai to neviens nepamana, taču tad tas kļūst mazliet iestīvināts un lieki dramatisks |
|
|
