manuprāt, materiālisti nekad pa īstam neskums, tikai sapņotāji. un tikai pēdējiem mēdz būt ilūzijas, kas apsteidz laiku un lietu un parādību evolūcijas tempus un tādēļ neizbēgami īsā laika periodā, par kādu noteikti var uzskatīt dienu vai gadu, atklājas neatbilstība ar materiālo esamību. bezt zūd ne jau ilūzija, bet ilūzija par to, ka savas dzīves laikā to var piepildīt, pieredzēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu gribi teikt, ka iluuzijas attiecas tikai uz kaut ko netveramu un nepragmatisku?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, es gribu teikt, ka tikai cilvēki ar noslieci uz pārspīlējumiem, neatkarīgi no lietas, būtnes vai parādības uz ko šie pārspīlējumi tiek projicēti, viļas par to, ka viss nenotiek tā kā viņi to tika iedomājušies. tad rodas skumjas - zaudēta cerība panākt savu pārspīlējumu īstenošanos šeit un tagad.

(Reply to this) (Parent)