| |
[20. Okt 2005|08:43] |
vakar dzīvojos pa kalniem. ziepniekkalns, torņkalns, āgenskalns. gribējās bēgt, bet paliku. būs taču kaut kad tā reize, kad pieņēmšu lēmumu, novilkšu robežstrīpu un nepārkāpšu to. apsardze mums augsta līmeņa un nepierunājama.
46. autobuss
2 brīvās stundas nostaigātas centrā, papētīta Stabu iela un mazliet Baznīcas un Barona, kas gan ir saržģīti, jo tur acs ir zemē iemieta. gribējās rokās paņmet balodi un rokas sasildīt |
|
|
| |
[20. Okt 2005|09:29] |
|
vārga kafija. krunka autobusā mazliet uzmācās |
|
|
| |
[20. Okt 2005|09:33] |
|
viņa man šorīt jautāja, kā pa dzīvi. es teicu, kamēr ir kino, viss ir labi.viņa jautāja, kas būs tad, kad kino beigsies. viņa lika stāstīt un beigā teica, vai man neliekoties, ka viss departaments ir uz maniem pleciem. tagad , domāju, cik daudz es izliekos, ka no malas kāds ko tādu ir ieraudzījis. šovakar tieši piecos pametīšu šīs telpas |
|
|
| |
[20. Okt 2005|10:17] |
|
pēdējais labais ko atklāju, ka sekundes simtdaļas domas var nebūt. man vienmē ir bijis bail no tām, kad tās šaudās pa galvu, kad jāvelta uzmanība kam citam, kam taustāmākam, bet sekundes simtdaļas domas kā mazas lietušlāsveidīgas adatiņas dursta, un nja nu tā un ja nu šitā, un tās beigās pierunā nolīst alā, ka tur esot vislabāk.tās apkārtējiem liek justies nesvarīgiem |
|
|
| |
[20. Okt 2005|10:26] |
|
atklātībai mēdz piedēvēt transakcijas dabu |
|
|
| |
[20. Okt 2005|11:43] |
|
iešu uz divvientulību |
|
|
| |
[20. Okt 2005|13:56] |
un lūpu kaktiņos slēpjas aukstums acis kā aploksnes veras
un saturs ir samulsis piens
vaigu bedrītēs kapilārs tveras |
|
|
| |
[20. Okt 2005|17:31] |
stulbi atskārst, ka nemāku par sevi pastāvēt. un kāpēc visam kā pēc tāda patizla Mērfija likuma ir jāsakrīt reizē
un tik daudz retoriskas pārliecības, ka varu cilvēkus izglābt |
|
|
| |
[20. Okt 2005|18:09] |
|
ko lien, ja nevari izturēt |
|
|