| |
[23. Aug 2005|08:53] |
|
varbūt sākt pīpēt? |
|
|
| |
[23. Aug 2005|09:11] |
|
visi gali valodā |
|
|
| |
[23. Aug 2005|10:12] |
dažreiz vienkārši aizpeldu. neatbildu uz meiliem, īsziņām, neturpinu iesāktās lietas, sarunas, sarakstes, apmaiņas. mēģinu appeldēt. ta nav tāpēc, ka nepatīk vai apgrūtina, vienkārši neiespringstu un viss. šorīt saņēmos un uzrakstīju divas meilvēstules. it kā jau patīkami, bet tik un tā drausmīgi negribējās rakstīt. a varbūt tas nav nekas specifisks, bet slinkums parastais. a varbūt attālums?
a dažreiz gribās tīru telpu |
|
|
| |
[23. Aug 2005|12:18] |
principā visu saprotu
un man nav autoritāšu. principā nav
tikai pusdienot nav ar ko. tagad sākšu pavilkities no bada, kas rada ilgas pēc krunkas
un glābšanas plāna nav. ir jāmācās dzīvot ar iztikas minimumu |
|
|
| |
[23. Aug 2005|12:41] |
|
varētu domāt, ka man nemaz negribās izklaidēties un dirnēt jūrmalā ar vēderu smiltīs un pavilkties no stariem, spēlēt badmintonu. es taču par to sapņoju, kā var nesaprast |
|
|
| |
[23. Aug 2005|13:30] |
vopšem, kad eju pusdienās viena, visu sačakarēju. pirmās piecas minūtes mēģinu noorientēties, kurā virzienā doties. ja esmu tiksi līdz šim punkta, tas nozīmē, ka pirms tam esmu cīnījusies ar uzmācīgu doma nekur nedoties vispār. šodien orinetēšanās izvērtās par klaiņošanu. beigās aizklīdu un atkla izdzēru vienu greipfrūtu saldo un krievu vīrietis gandrīz apgāza galdiņu, pie kura sēdēju. vispār patīkams vējiņš pūs. tā kā jūriņu derētu
un visas drukas un gramatikas kļūdas manos tekstos nav nejaušība, saprati |
|
|