|
23. Aug 2005|13:30 |
vopšem, kad eju pusdienās viena, visu sačakarēju. pirmās piecas minūtes mēģinu noorientēties, kurā virzienā doties. ja esmu tiksi līdz šim punkta, tas nozīmē, ka pirms tam esmu cīnījusies ar uzmācīgu doma nekur nedoties vispār. šodien orinetēšanās izvērtās par klaiņošanu. beigās aizklīdu un atkla izdzēru vienu greipfrūtu saldo un krievu vīrietis gandrīz apgāza galdiņu, pie kura sēdēju. vispār patīkams vējiņš pūs. tā kā jūriņu derētu
un visas drukas un gramatikas kļūdas manos tekstos nav nejaušība, saprati |
|