| |
[18. Aug 2005|08:44] |
|
vakar mājās braucot autobusā kaut kur ap Salaspili pa Latvijas Radio 2 kāds dziedāja to mazliet izdreijāto dziesmu "nesaki neko, paklusē, ir vienkārši ļoti labi, ka tu esi pasaulē" un kundzīte pirmajā sēdekļu rindā raudāja, es arī raudāju, un pusautobuss droši vien uz iekšu raudāja katrs par savām un kundzītes asarām. publiski raudot asaru slaucīšanai piemīt kaut kāda samākslotība kā no seriāla. žestam, ar kādu mutautiņu velc laukā no somiņas un liec pie acs, gribās lai to neviens nepamana, taču tad tas kļūst mazliet iestīvināts un lieki dramatisks |
|
|
| |
[18. Aug 2005|10:18] |
vakar autoostā viņi izskatījās bezcerīgi slimi
bridu pa saldskābi smaržojošu zāli līdz autobusam |
|
|
| |
[18. Aug 2005|14:21] |
| [ | cits par sevi pats |
| | baigi smird pēc krāsas.čau! | ] |
| [ | skaņa |
| | družba načinajetsa s ulibki | ] |
sitiet mani nost, bet man joprojām patīk Darels un uz kristīgo nometni nebraukšu. Yo! lasīšu maksu frišu un dejošu viena, skatīšos stulbus raudamgabalus un raudāšu un domāšu, lasīšu ābolus un domāšu, iešu uz veicīti, vot, ko vēl varētu padarīt
a makss frišs ir labs? |
|
|