| |
[29. Jul 2005|13:52] |
neko nevaru izdomāt. viss ir
vakar autoubusā sēdēju uz kāpnītēm un šoferīts labvēlīgi atvēra vidējās durvis. tā braucu pa Krasta ielu, mati plīvoja un pulss palēninājās. likās, ka miršu. mulsinoši blakusbraucēju skati. nespēks atbildēt.
esmu atvērta grāmata, jo nav spēka aizvērties. pozicionējos, iepozēju, nekā lieka, iepozēju īstenību |
|
|
