- 16.1.07 23:41
-
Kaut kādā mērā es sevi saprotu. Viss mijās ar sevis lobīšanu un šķetināšanu. Pieļauju tas pat ir lieki. Es nejūku prātā, tā ir tik sevis izjautāšana. Dzīves jēga manī nav zudusi nepavisam. Bieži man liekas, ka esmu sieviete. Es nezinu kā grib sievietes, nav pat jausmas. Nez kāpēc šķiet, ka sievietēm gribās pisties tad, kad nav ar ko, bet kad ir, tad pietiek tik ar samīļošanu un azotē pasnaušanu. Man tā arī ir. Tikai, kad maukoties jāiet, tad gan esmu pilns spara. Tad biksēs spiež un esmu gatavs iegrūst gandrīz katram. Vienalga, vecam, jaunam apaļam, tikai lai nesmird. Smirdoņu nepaciešu. Kaut gan nezinu, varbūt pats smirdu.