16. Janvāris 2007

• 16.1.07 00:03
• Šovakar es pats nesaprotu ko vēlos, patiesībā domāju, ka vēlos kārtīgi izgulēties. Gribu viens gulēt milzīgā gultā. Un tā kā man nav milzīgas gultas, un es arī neesmu viens, nekādi mana vēlme nav iespējama. Un, ja es paskatos uz realitāti, jāsāk domāt, ko vispār vēlos. Runājot par seksu, man ir draugs. Man ir bijuši daudz seks partneru. Mani manās fantāzijās uzbudina palieli dzimumlocekļi, manam tagadējam draugam nav milzīgs, domāju, viņam ir aptuveni vidējs latviešu locekļa izmērs. Esmu krāpis savu draugu, lai iegūtu kādu prāvāku locekli. Nezinu vai diemžēl, vai arī tas stāsta par ko ļoti labu, bet man seksā ar citiem nav bijis labāk kā ar savu draugu. Un tomēr, man ik pa laikam fantāzijās gribās ko prāvu. Tikai nesaprotu, kāpēc man sajūtot to sevī, un it īpaši pēc seksa ar kādu svešinieku, seks nav attaisnojies manām cerībām, iegūt milzīgu baudu no milzīga dzimumlocekļa. Šķiet, ka tomēr manas vēlmes galīgi nesaskan ar realitāti kas man dod tiešām vēlmju apmierinājumu.
• 2 rakstadoma

• 16.1.07 23:41
• Kaut kādā mērā es sevi saprotu. Viss mijās ar sevis lobīšanu un šķetināšanu. Pieļauju tas pat ir lieki. Es nejūku prātā, tā ir tik sevis izjautāšana. Dzīves jēga manī nav zudusi nepavisam. Bieži man liekas, ka esmu sieviete. Es nezinu kā grib sievietes, nav pat jausmas. Nez kāpēc šķiet, ka sievietēm gribās pisties tad, kad nav ar ko, bet kad ir, tad pietiek tik ar samīļošanu un azotē pasnaušanu. Man tā arī ir. Tikai, kad maukoties jāiet, tad gan esmu pilns spara. Tad biksēs spiež un esmu gatavs iegrūst gandrīz katram. Vienalga, vecam, jaunam apaļam, tikai lai nesmird. Smirdoņu nepaciešu. Kaut gan nezinu, varbūt pats smirdu.
• 1 rakstadoma