| |
[17. Jun 2013|00:22] |
Patreiz ir sajūta, ka esmu sasniedzis vēl nebijušus marazma dziļumus.
Kas to būtu domājis, ka var tik ļoti depersonalizētis.
Vairs neatceros, kas es esmu. Ceru pāries.
Vakara autobusā satiku būtni ar pazīstamām acīm.
Kā izrādās viņu sauc Linda un es iepazīstos ar viņu, jau kādu trešo reizi.
*
Vispār nenormāli skumji- nodzīvoti tik daudz gadi un viss aizmirsts, gandrīz nekas nepaliek. |
|
|
