| parasts vasaras rīc |
[11. Jul 2006|10:23] |
|
Rīts ļoti skaists, saulīte spīd putnīņi dzied. Žēl, pat kauns bet negribas nekur iet, spēka kripatas jau būtu, bet motivācijas pilnīgi nekam nav. Pat nezinu vain no mājas izlīdīšu ārā. Un būtībā kāda gan jēga bojāt ar savu klātbūtni garastāvokli cilvēkiem kas normāli priecājas par vasaru. Un vai vispaŗ kādu redzēt gribu. Jobanos vadus ari redzet negribu telefons atslēgts lai meklē, man neko nevajag, man pohuj ka viņiem elektrību vajag un viņi gatavi par to maksāt. Viss apnicis un tomēr kaut ko gribās. Bet nepietiek sajēgas. Protams ka pats sevi čakarēju, bet kāda atšķirība, tāpat izmainīsies stāvoklis pats- apzināti man nav ko. Kādam sūdzēties ari netaisos- jo sanāks ka cietīs tie kas ar mani runā. Nezinu kas īsti notiek, bet tā jau kuro vasaru. Nu laikam jau tās ir tās attiecību (cik debīls vaŗds) problēmas. Ceru izlīdīšu kaut kur tomēr. |
|
|
