ziema |
[29. Jan 2013|00:21] |
Biju pie Olafa uz dzimšanas dienu. Pasākums izvērtās tīri patīkams, reliģiskā drūmuma atmosfēru kaut kā nevarēja manīt. Bija viņa bērnības draugs Paulis, tāds nopietns mākslnieks tagad. sacerējām dziesmu- teksts tapa katram uzrakstot vienu rindiņu un aizlocot. bija viens otrs, kas teica, ka esot smieklīgi.. http://youtu.be/EAqfFbVFT1U
aizgāju uz turieni diezgan drūmā noskaņojumā. Bet nu šo unikālo dziesmu izpildot iegāju citā lomā un pesimisms kaut kur aizklīda. Tad nu sāku domāt- kas ir patiesais es- tas kurš domā par nenovēršamām dzīves reālijām, vai tas kurš spēlē lomu viss ir baigi labi. Kurā brīdī esmu tuvāk īstenībai? |
|
|
Comments: |
Dzintar, es patiesi noliecos Tava talanta priekšā! Bļē, šis ir hīts 2013 AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAa
vnk spridzina!!!! Sprindzina!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!Goda vārds!~!!!!!!!!Neizsakāmi perfekti :D:D:D hahahahahahahahahahahahhahahahahahahahaha
Varbūt kļūt par kaut kādu muzicējošo Antiņu- kas visu laiku dzied tādas ultrapozitīvas dziesmas, itkā būdams bērna prātā?
Piemēram, varētu uztaisīt ultrapozitīvā antiņa autorvakaru kādu! Tu varētu būt kā Kombuļu Inese, tikai Imantas Dzintariņš! :D:d:D:D
| |