| 10:31a |
Smieklīgā saule
Smieklīgā saulīte - tu taču šito lasi! Kas būtu iedomājies, ka tu tik ātri noreaģēsi uz "undelete" :))))
Tu esi jauka, vai zināji? Tu atkal esi sajaukusi manu loģisku spriedumu hierarhiju, jo vakar atradies pavisam negaidītā veidā. Es atkal nezinu vai tas ir tāpēc, lai turētu mani pavadā, vai tāpēc, ka vēlies ar mani būt kopā. Neatbildi - tāpat nevaru ticēt nevienam no atbilžu variantiem.
Racionālais grauds no tā visa ir tas, ka tu nolēmi pamēģināt.
Man liekas, ka tas ir arī pareizākais, ko tev vajadzēja izdarīt. |
| 6:17p |
Ēnas puse
Ir arī ēnas puse no tiem lēmumiem, ko tu vakar pieņēmi. Tas notika "piespiedu" kārtā, tu tam nebiji gatava un tu noteikti neesi taa meitene, kas kādreiz labprātīgi gribēs pakļauties un darīt kaut ko pret savu gribu.
Tomēr ja tu turpināsi domāt, ka tas nav tavs lēmums, tu mani lēnām sāksi neieredzēt, vainosi lietās, ar kurām man nav nekāda sakara un būsi nelaimīga pati to nesaprazdama.
Nelaime var būt tajā, ka tavs prāts domās, ka tu racionāli izvēlējies labāko ceļu ejamu, bet zemapziņa jutīsies, tā it kā es būtu pakļavis tevi pret tavu pašas gribu. Ja zemapziņas visas daļas nebūs mierā ar to, ka es atrodos, tu apziņas līmenī būsi nelaimes čupiņa. Ja tas ko līdz, varu tev pastāstīt, ka stūris bija domāts man nevis tev - manas mīņāšanāš izbeigšanai, nevis tevis piesaistīšanai.
Man bija jābūt tam, kas lec kādā virzienā un es to darīju.
Tikai tu mani zibenīgi noķeri aiz svārku stūra un atvilki atpakaļ.
Zibenīgas kustības rakstoto tas, ka apziņa tās nekotrolē. Vai tu zini, kāpēc tā darīji? No kā tu sabijies? Kāpēc tagad nav labāk? |