| 4:01p |
Kā būs
Kopš vakar vakara ir pagājis ļoti daudz laika.
Liekas, neesmu tevi saticis vismaz nedēļu.
Pamazām nomierinos un atgriežos savā orbītā.
Savu vakardienas solījumu neturēju. Tu piezvanīji un mēs vakariņojām kopā.
Cik vielgi Tu spēj salauzt manus solījumus pašai to nepamanot.
Tu mani neatgrūd, bet arī neļaujies tam ko velos, tāpēc es palieku orbītā starp debesīm un zemi.
Pēc tam tu biji pie manis mājās, mēs sēdējām blakus un bija lieliski, līdz kamēr es tevi aizbaidīju, līdz paliku atkal viens. Vakars, nakts, rīts bija briesmīgi. Vēl mazliet un es būtu ar mieru darīt jebko. Absolūti jebko, ko tu man prasīsi, lai iegūtu tevi, lai tu būtu man blakus.
Bet tagad atkal domas atgriežas vietā. Daudz dažadu darbu, pienākumi, citi darbi -tas viss palīdz nomierināties un tu esi kaut kur dziļi blakus kaut kā staro no malas.
Es savulaik lūdzu tevi bremzēt un turēt mūs robežās.
Tu to arī godam dari.
Paldies tev par to.
Bet tagad bez straujām kustībām.
Nepieskaroties.
Nesazvanoties.
Turoties pa gabalu.
Vajag mēģināt nostāties un noturēties kājās.
Rīt skatīšos vai šodien tas būs izdevies.
Nezvani. Kaut gan cik ļoti es vēlos, lai tu to izdarītu! |