| 2:48p |
Piezvaniiji
Piezvana Inese, uzšūpo un aiziet dziedādama, bet es cepjos par to, ko gan es īsti varētu pasākt...pat paskatoties pa logu redzu upi, līdz kurai gribēju aiziet ar Inesi, pieķēros darbiem un domāju par projektu, ko mēs taisīsim kopā ar Inesi utt. Šausmas.
Patiešam ir jābrīnās kā šādas lietas attīstas un ar ko tās īsti beigu beigās būs cauri. Nevar būt, ka vienkārši ar to, ka atgriezīšos atpakaļ pie sievas, it kā nekas nebūtu bijis...
Bet vēl interesantāk ir padomāt par to, kur īsti mēs abi dodamies un kāda īsti ir mūsu abu loma un vieta lielajos pasaules notikumos un procesos...Informācijas telpa un matērija, kas pa neesot nekas kā ļoti atra enerģija (Einšteins vai ne?), tatad enerģētiskās telpas sabiezinajums matērijas veidā. Kā tas nākas, ka es reizem akli varu uzsriet tev virsū vien domājot un kas notiktu,ka mēs tiešām nonāktu kopā? Cik ilgam laikam pietiktu ar "būt līdzīgam" eiforiju? Un kas nāktu pēc tam? Kā izskatītos strīdi un nesaprašanās musu gadījumā.. kas būtu tās lietas, kas tevi kaitinātu un kas būtu tās, ko nevarētu paciest es tevī? Kā mēs tiktu galā ar televizijas pults dalīšanu u.c. nopietnām lietam |