sauliitei's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Thursday, October 30th, 2008
| Time |
Event |
| 12:25a |
Senaaki ieraksti
Tu jau zini. Vispirms salikšu to, ko biju sarakstijis iepriekšējās dienās.
26.oct.2pm
Ir pagājušas 3 dienas, kopš nerunājam...un nerunāsim vēl nedēļu.
Īsti labāk nepaliek, tāpēc rakstīšu...Nezinu vai Tev kādreiz to rādīšu. Redzēs, kā mēs tiksim galā pirmdien nakamnedēļ.
Ir tā, ka es uzšūmejos ir pa brīdim, bet cenšos nosēsties uz zemes.
Ļoti piedod par uzstājību. Saprotu, ka tas bija pilnīgi neparieizi un negodīgi pret tevi. Ar to, ka tev uzmācos, noteikti ieguvu vairāk slikta nekā laba. Man tik ļoti tevi vajadzēja, ka nevarēju atturēties.
Vakar, bija māsai dzimšanas diena. Es sākumā piedlījos, bet tad aizgāju gulēt. Daudz domāju par tevi. Nejēgā daudz.
26.oct. 6pm
Biju Dominā iepirkt krekus, bikses un žaketi. Tas man bija jādara kopā ar tevi. Biju ar māsu un vienu māsas draudzeni. Arī 25g. veca. It visā bija sajūta, ka ja es kaut ko teiktu viņa atbildētu, tikai man negribējās. Pat ne dēļ strīdīgā jautājuma par to, ko varu piedāvāt. Negribējās vispār par viņu domāt. Nu kāpēc man vajadzēja sastapties ar tevi brīdī, kad esmu brīvs un dabūjams.
Liekas, ka iznāk mocīties kā kādreiz 16gados. Tikai toreiz man bija neiespējams kauns kaut ko sacīt vai ļaut nojauts ko īsti jūtu, bet kas īsti ir par pamatu šajā reizē? Un kas tas vispār ir, ka tik stulbi domāju par tevi. Nekāda mīlestība tā nav, jo ar prātu apzinos, ka var būt citas sievietes, kas ir skaistākas par tevi - skarbi vai ne? Kas tas ir?
27oct. Sazvanījamies. Uzšumējos, bet mazliet.
Kā puišelis. Bet tu noskaties.
28oct. 1.52
Nejēgā sūdīgi. Atkal ir tas brīdis, kad esmu pie datora un domāju par tevi. Nekas neiet uz priešu, jo redz domāju par tevi.
Noklausījos dziesmu " ja tu man esi". To vajag iznīcināt saknē - vesels enkurs uz tevi. Grūti.
Vēl - izdomāju, ka tev ir daudz taisnības sakot, ka sapņi ir domāti tam, lai nekad nepiepildītos. Mums katram jebkruā brīdī būs virkne ar pienākumiem un saistībām un nekad nebūs tā, ka tu kā balta lapa sēdi un gadiem domā.. vai tikai gadījumā neieradīsies mans pareizais sapņu princis. Mēs izvēlamies kompormisus, jo ir jādzīvo šodien.
28.oct. 2.13
Smeldžīgi grūti tomēr paliek. nevajadzēja taisīt šo te vaļā. Jāstrādā taču. Pus diena aiziet domājot par tevi. tas nav normāli.
Mīļā Inese, ļauj man pastrādāt :)
28.oct. 23.00
Mīļā Inese. Mums katram ir savs sageņģēlis, kas par mums rūpējas. Man kādus 3 mēnešus visu laiku aizmistas lietas un nākas atgriezties - tā it kā ir zīme, ka būs nepatikšanas. Tev enģēlis saka, ka tev jātiek no manis vaļā. Bet mans enģelis ir ļoti labvēligs pret tevi. Varbūt, ka man kaut kas notiks un tu to ļoti pārdzīvosi? Tas visu ļoti izskaidrotu.
Tomēr. Izlaižot sērīgo noti, man bija ļoti patīkami ar tevi tikties, parunāties. | | 12:28a |
Īsumā par šōdienu
Tu aizbrauci tā, ka svītras palika uz asfalta. Es starp citu aizbraucu arī uz tavu pusi. Formula ir tāda, ka jābrauc visu laiku pa galveno ceļu un kad paliek neomulīgi jānogriežas pa labi. Tā izrādas tavu māju iela...
Pavraucu atpakaļ, apskatījos kaut kur vecos dokumentos tavu adresi un GPS uzrādīta tieši to pašu vietu no kurienes es tikko biju atbraucis...tā nu aizbraucu otreiz un dabūju neomulīgo sajūtu vēl vienu reizi...Neko Braucu mājās...
Uz cela apturēja menti...prasa kur tiesības, saku nav lidz. Vai ir personu apliecinoši dokumenti - arī nav....vai patiešām tās tiesības tomēr ir? paskatījos viņam acīs un teicu, ka tiešām ir. un viņš pateica, lai braucu. Ko īsti viņš tur redzēja, ko nodomāja. Kāpēc palaida un kāda nozīme tur bija manam solījmam, ka man tās tiesības ir vai nav?
Ar labu nakti | | 12:36a |
..
Tu aizbrauci tā, ka svītras palika uz asfalta. Es starp citu aizbraucu arī uz tavu pusi. Formula ir tāda, ka jābrauc visu laiku pa galveno ceļu un kad paliek neomulīgi jānogriežas pa labi. Tā izrādas tavu māju iela...
Pavraucu atpakaļ, apskatījos kaut kur vecos dokumentos tavu adresi un GPS uzrādīta tieši to pašu vietu no kurienes es tikko biju atbraucis...tā nu aizbraucu otreiz un dabūju neomulīgo sajūtu vēl vienu reizi...Neko Braucu mājās...
Uz cela apturēja menti...prasa kur tiesības, saku nav lidz. Vai ir personu apliecinoši dokumenti - arī nav....vai patiešām tās tiesības tomēr ir? paskatījos viņam acīs un teicu, ka tiešām ir. un viņš pateica, lai braucu. Ko īsti viņš tur redzēja, ko nodomāja. Kāpēc palaida un kāda nozīme tur bija manam solījmam, ka man tās tiesības ir vai nav?
Ar labu nakti | | 10:27a |
..
Ja ilgas pēc tevis materializētos, saite uz tavu pusi būtu resna un bieza...caurspīgīgais ilgu pavediens būtu palicis tumši brūns no tā cik piesātināts. Man liekas es varu tevi aiz tā pievilkt klāt, vai vismaz paraustīt, lai sajūti, ka esmu,
Paldies, ka piezvanīji. Zinu, ka tas nekam nepalīdz, bet padara visu tikai grūtāku. Es varu nezvanīt..bet virtuāli sevi apmierināt :L (atvaino) šajās lapās...Nožēlojami, ja tā padomā.
Bet visliktākais, ka es kā vecis neapturu to, kas notiek. Jo nezinu vai vajag. Nav padoma kā ir pareizi. Negribu tevi pazaudēt. Baidos no tā, ka tevis var nebūt. Baidos arī, ka kopā esot mēs pazaudēsim visu, kas mums tagad ir. Pat domāju, ka zinu, ka pazaudēsim. Zinu, ka nevarēšu vienkārši pamest ģimeni, bērnus - pietiks ar to, ka sieva pārstās vajāt un pārmest. Vai saproti, kā tas ir? |
|