bija plkst.11, nācu šorīt pa saulaino Bruņinieku ielu mājup un domāju, ka ir dikti jauki likt sev celties sestdienā nepieklājīgi agri un apmeklēt zobu higienistu. uzmundrina, tā teikt. nu jā, bet tad es pamodos plkst.15 un sapratu, ka diena no agrās celšanās garāka nav kļuvusi..
un ja vēl padomā, ka visa diena paies, tulkojot īso kursu latviešu mākslas vēsturē... Vakardienas topa vārdi: kokgrebums un kokdzelums, šodien: teikums "Tā nav pasaules izzināšanas vai estētisku priekšstatu fiksācija, bet gan aicinājums uz kompromisa meklējumiem virtuālās realitātes radītajās ilūzijās."
UPD: esmu pieticīga, es negribu daudz. tikai to, lai ziemassvētku vecītis uztaisa latviešu-franču vārdnīcu. vai kāds cits, vienalga. lūdzu.