Man arī ir bail. Dažreiz atkal ir tā krutā sajūta, kad saproti, ka principā bail kļūst aizvien mazāk un tas stipri palielina spārnu vērzienu, bet nu jā.. Vispār gadās, ka ir bail. Braucot ar mašīnu gandrīz vienmēr ir bail. Bet tas kopš avārijas. Pa grants ceļu vispār tā, ka līdz asarām un jāstāj malā. No bandītiem. No ļaunuma. Ka vecmamma kaut kad nomirs. Nedodies, vēl kāds "jaunāks". Nu?
a avārija - man tak vasarā pārākais crashs bija. nevar būt, ka nestāstīju. un.. mjā, izskatās, ka trauma ir lielāka, nekā sākumā šķita. ai, bļ.. Sūdīgi, jā.