saulcerite - Komentāri

Skudrai Skudronam savā 365 dienu garajā mūžā bieži negadās tādas stundas kā šī. Arī šodien jūra šalc kā parasti un vējš ir laipns, smilšu graudi berzējas savā starpā, pret jūru, pret nokritušām skujām, pret Skudras Skudrona sešām kājām. Mūžīgi dāsnā un siltā Zeme zem tām visām rotē arī šodien tāpat kā iepriekš. Tomēr problēma ir smilšu graudos, tie šobrīd vai sazvērnieciski ir nosnaudušies tā, ka klupina Skudru Skudronu. Viņam ejot, kāds zars priekšā mēŗktiecīgi izvago arvien jaunas gravas, no sākuma mazāk, tad arvien vairāk, tā, tagad vismaz deviņpadsmit. Tas notiek ātri, taču arī Skudronam ir kur doties, viņš neapstādamies rikšo uz priekšu. Vagās solim viegli samisēties - Skudrs Skudrons sašķiebjas uz sānu un uzmet kūleni.

Šeit viņš uzmin domu: "Skudra, es šeit zīmēju Dievu".
"Haaa, lol," iesmejas Skudra Skudrons, "ko tu tur čakarējies, būtu vienkārši aizgājusi pie viņa. Viņš ir izkusis saldējums".