saulcerite

SENSĀCIJA: Britu zinātnieki pierādījuši, ka pulksteņu meistariem sirds pukst vienā ritmā ar sekunžu rādītāju!

Pulksteņu meistars vientuļš vīrs.
Sistole - tik; Diastole - tak
Puk-puk. Tik-tak.

Nedēvē viņu par svētu vai par piedauzīgu
Ne tik par saprātīgu
Ne tak par vienreizīgu
Nelabo viņa izvēles, nevērtē viņa kļūdas, pēc padoma neprasi

Pulksteņu meistars vientuļš vīrs.
Tik pukstina tas sirdi savu
Tak pirksti paši aši pulkstenīti steidz dakterēt tavu
Puk-puk. Tik-tak.

-Sakiet, lūdzu, vai jūs esat piedevis savam tēvam alkoholiķim?
-Sakiet, lūdzu, cik regulāri jūs patērējat pornogrāfiju?
-Sakiet, lūdzu, vai kādreiz esat vēlējies nogalēt kādu palielāku dzīvnieciņu?
-Sakiet, lūdzu, Jums tas šķiet normāli - būt kroplim?

Pulksteņu meistars vientuļš vīrs.
Zobratiņu ieļļot, skrūvīti piegriezt
Stikliņu nopulēt, pret gaismu pacelt.
Puk-puk. Tik-tak.

Stāvu es ar šķību degunu, viena acs mazāka par otru.
Čerkst man balss un puņķis tek.
Stāvu, lieku roku priekšā caurumam šekumā
Varbūt varētu noglāstīt viņam vaigu, bet tas caurums, fuj!
Sorī, vecīt, man rokas aizņemtas.

-Sakiet lūdzu, kā jūs varat strādāt ar tik precīziem mehānismiem, ja pats esat tik neglīts?

Pulksteņu meistars vientuļš vīrs
Pulksteņu meistars vienmēr klusē, vienmēr ir klusējis
Nav dzirdēts runājam, vai klausāmies

Darba diena galā, un sieva mājās gaida
Kā vienmēr vientuļa tikpat
Jau gaļas mērce galdā kūp
Kā vienmēr silta turpat

Viņš stiepsies pāri galdam, izslēgs gaismu
Vilks mēteli,
smagiem soļiem slās uz izeju
Gaitenī raustīsies lampiņa,
ēna tērps viņa seju
Gaiss būs auksts, un vakars vēls
Gars būs reizē vecs un jauns, tēvs un dēls.

- Lūdzu, kungs, ļaujiet vēl pēdējo jautājumu!
Man te daži cipariņi riebjas, varam kaut kā noņemt no ciparnīcas, par ekstra naudiņām, protams? :)

Puk-puk. Tik-tak.
Puk-puk. Tik-tak.

Protams, jaunkundze! Kurus griežam ārā?
Varbūt divnieku, kas izskatās kā uzpūtīgs gulbis?
Vai septiņnieku, to tizlo, apgāzto leņķi?

- Ahh, jā, lūdzu, abus! Vēl, ja varētu, arī desmitnieku, viņš ir vienkārši resns.

Puk-puk. Tik-tak.

Statuja, viņai nekad nav uzrauti pleci un netrīc balss
Grāmatvede, kāds vienmēr viņai ir parādā, viņa vienmēr zina, cik,
un viņai nepatīk mīlēties ilgāk par 15 minūtēm, tas ir neproduktīvi, vajag reproduktīvi.

Juveliere: viņa teiks, ka velns, nevis Dievs ir detaļās.
Trenere. Mērlente. Izbeidz ēst tik daudz.
Ja tu nevari kontrolēt, ko liec savā māgā, ko tad tu vispār vari?

Pašpalīdzības kursiņu autore, sava likteņa valdniece
Imperatore, cietuma uzraudze, bankas priekšniece,
Darba līgumā vienīgais pienākums - piepisties.

Meteoroloģe.
Parīt līs lietus, viņa to izrēķināja jau pagājušonedēļ
Apbalvošanu tāpēc pārcelsim un aizparītdienu, viņa jau sarunāja ar organizatoriem

Dīva, nekad-kā-visas-citas.
Pjedestāls žilbmē, balti zobi saka asprātīgas atbildes
Tīt ap pirkstu cirtu.
Elsojošs smiekls, tēlota kautrība
Tīt ap pirkstu Tevi.
Haha, šis ir ļoti labs jautājums!

Valsts prezidents? Viņas bijušais loveris
Tas džeks televizorā? Nekad vairs nav juties vesels pēc viņas
Vienkārši kolēģis? Fantazē, kā jūtas viņas āda
Tas garāmgājējs? Aizrauts no viņas gaitas
Kāds, ko viņa vēl tikai satiks? Jau apsēsts no priekšnojautas

Skaties te, runčuk, šite, kiskiskiskiskis
Re ku te kruzulīši, spīdumiņi, cikiņu cakiņas
Augstprātīga seja un attieksme, bet tev jau tā patīk, vai ne?
Jā, patīk taču.
Re, ņem, tieši tēmēts kompliments, pateikts īstajā brīdī
Kokčiks ideālā proporcijā ieinteresētība:vienaldzība

Kaķītim pamet gaļiņu, kaķītis zobiņiem šņakstot ēd,
Kaķītis daudz nedomā, kad ēd
Kaķītis ir tikai dzīvnieciņš, kā visi citi
Kaķītis žēli ņaud, kad paēdis,
Kaķītim vienmēr ir par maz.

Zibspuldzes spožas un vakarkleita gara,
Visas krāsas ārprātā košas, kura ir kura vairs nav no svara
Viņa prasa vēl, viņa dabū vēl. Viesmīl!
Vēl kaviāru, konjaku, kvikstepu, Kārli, kokaīnu!
Pasaule ir austere, kuņģī sajauksuies ar vīnu.
Pasaule ir naba, līdz asinīm sakasīta!
Nodevēja daba ir atspulgā atraisīta.
Solis misējas. Viņa krīt.

Kā ziediņš, laiks vīt
Kā zvaigzne, kad mirt
Sprādziens, pārnova
Kalkulators un venīri šķīst pret grīdu
Viņa grib izskaitļot, cik pasaule viņai par to ir parādā,
Bet jāskaita uz pirkstiem.
Viņa ceļ un nolaiž savus trīcošos pirkstus.

Kaķītis atkal trinas gar stilbu, atkal grib ēst
Grāmatvede ir tikai kaķu tante.

Cēlgāzes ir tik elektronu pašpietiekamas,
ka no viņām atgrūžas sniegs.
Man gan ir pika zābakā

Uz Salu tilta un bezdarbnieku kursos
Mēs Tevi vienmēr meklējam visās ielās un sejās

Viens nanograms Tevis uzzibsnī uz milisekundes tūkstošdaļu trīs reizes nedēļā
Un mana kompasa adata nojūgusies tagad stāv ne vienā, bet visās plaknēs

Apaugļošanās --> zigota --> drostalošanās
Tā, kas klusē, kad es runāju, un mīļi piedod, kad dusmojos

Skudrai Skudronam savā 365 dienu garajā mūžā bieži negadās tādas stundas kā šī. Arī šodien jūra šalc kā parasti un vējš ir laipns, smilšu graudi berzējas savā starpā, pret jūru, pret nokritušām skujām, pret Skudras Skudrona sešām kājām. Mūžīgi dāsnā un siltā Zeme zem tām visām rotē arī šodien tāpat kā iepriekš. Tomēr problēma ir smilšu graudos, tie šobrīd vai sazvērnieciski ir nosnaudušies tā, ka klupina Skudru Skudronu. Viņam ejot, kāds zars priekšā mēŗktiecīgi izvago arvien jaunas gravas, no sākuma mazāk, tad arvien vairāk, tā, tagad vismaz deviņpadsmit. Tas notiek ātri, taču arī Skudronam ir kur doties, viņš neapstādamies rikšo uz priekšu. Vagās solim viegli samisēties - Skudrs Skudrons sašķiebjas uz sānu un uzmet kūleni.

Šeit viņš uzmin domu: "Skudra, es šeit zīmēju Dievu".
"Haaa, lol," iesmejas Skudra Skudrons, "ko tu tur čakarējies, būtu vienkārši aizgājusi pie viņa. Viņš ir izkusis saldējums".

Tu esi viens ūdeņraža atoms, es otrs
Pagalms - skābeklis. Mēs kopā - ūdens
Auksts deguns
Kluss sniegs
Mulsi smird miskaste blakus

Mēs arī mākam visumu radīt
Skūpsts Supernova
Skūpsts-iesācējs
Skūpsts-bērna pirmais vārds
Skūpsts-Alcheimers.Reiz zinājām, jau aizmirsām

Tur ir tava šalle, tur ir tavas lūpas
Lai top gaisma! un 3. stāva 22. dzīvoklī tā ieslēdzās
Lai top kalni! un deviņstāvenes uzslējās
Un tapa vakars un tapa rīts, pirmā diena

Kaimiņa auģikam atkal skan signalizācija, tas mūsu valsis
Pielipusi mēle pie auksta vingrošanas stieņa, tas mūsu laulības gredzens
Zaigojošs izsmēķis atsitas pret ledu, tas mests līgavas pušķis

Kā parasti, rūgts.
Līdz pavasaris mūs šķirs.

Es tev meloju un rādu zobus
Es tev meloju un kasu pakausi
Es tev meloju, acīs skatīdamās

Tu pirms nāves nolaizi īkšķi un rādītājpirkstu, novelc gar uzacīm
Tu glīti sasukā ūsas, iekrīti ar seju ugunskurā.
Mmmmm liesmas pakutina degungalu,
Iešauj mēlīti tev nāsī, samīļo acābolu melnu.
Sačokuro lūpas, pasilda mandeles,
pārogļo rugāju uz tava vaiga.

GRIBI mani! GRIBI mani!
Es - pilnvērtīga, produktīva, pirmklasīga!
Nedaudz interesanta, bet sagremojama. Ļoti ērta!
Ar vidēju skaistumu, kas neizbiedē,
Saprotamiem apģērbiem, izvēlēm, viedokļiem
Ne par maz, lai skaitītos stulba, ne par daudz, lai skaitītos par daudz
Pieradināma! Aptverama! Pareizi izmērīti vienkārša, lai nebūtu prasta!
Mazliet labāka par iepriekšējo, mazliet sliktāka par nākamo
Kā leņkis starp caurulēm, ja tas būtu sieviete
Tu - tas pats, tikai sadedzis!

Nāc, uztaisīsim bērniņu!
Ogļu melniem matiņiem, rozā pēdiņām
Divdesmit asiem nadziņiem, kas skrāpēs manu dzemdi no iekšpuses
Piedzemdēts, lai tiktu ienīsts

Mēs būsim nolādēti trīs!
Kaķi un pastnieki metīs līkumu mūsu mājai
Tu strutaini smiesies par maniem jokiem pie vakariņu galda,
Un katru reizi, kad es tevi noskūpstīšu, kaut kur nokaltīs viens koks

Vēli vakari. Tu cieši gulēsi, es pacienāšos.
No sākuma tikai auss ļipiņa. Kāds augšžokļa dzeroklis, pāri kājas nagi.
Tu piecelies no rīta un jūties...nedaudz mazāk kā vakar?
Kuru gan te vispār vainot? Gan jau izliekas?

Sestā nakts, pazūd daļa plaušas, viena potīte
Tu sāc klibot, elpot grūtāk
Kolēģis darbā saka: "Hei! Izskaties tāds...izrobots."
Tu gribi atbildēt, sāc klepot.

Septītā nakts. Mēle un balsene.
"Labrīt, mīļum!" Klusums. Jāpaņem slimības lapa.

Astotā. Riba.
Devītā. Liesa.
Desmitā. Plecs.
Vienpadsmitā. Niere.

Divdesmit pirmā. Acis.
Top rīts. Avīze saka:
"Valsts policija meklē bezvēsts prombūtnē esošo Tevi"