saulcerite - 23. Marts 2025

Es tev meloju un rādu zobus
Es tev meloju un kasu pakausi
Es tev meloju, acīs skatīdamās

Tu pirms nāves nolaizi īkšķi un rādītājpirkstu, novelc gar uzacīm
Tu glīti sasukā ūsas, iekrīti ar seju ugunskurā.
Mmmmm liesmas pakutina degungalu,
Iešauj mēlīti tev nāsī, samīļo acābolu melnu.
Sačokuro lūpas, pasilda mandeles,
pārogļo rugāju uz tava vaiga.

GRIBI mani! GRIBI mani!
Es - pilnvērtīga, produktīva, pirmklasīga!
Nedaudz interesanta, bet sagremojama. Ļoti ērta!
Ar vidēju skaistumu, kas neizbiedē,
Saprotamiem apģērbiem, izvēlēm, viedokļiem
Ne par maz, lai skaitītos stulba, ne par daudz, lai skaitītos par daudz
Pieradināma! Aptverama! Pareizi izmērīti vienkārša, lai nebūtu prasta!
Mazliet labāka par iepriekšējo, mazliet sliktāka par nākamo
Kā leņkis starp caurulēm, ja tas būtu sieviete
Tu - tas pats, tikai sadedzis!

Nāc, uztaisīsim bērniņu!
Ogļu melniem matiņiem, rozā pēdiņām
Divdesmit asiem nadziņiem, kas skrāpēs manu dzemdi no iekšpuses
Piedzemdēts, lai tiktu ienīsts

Mēs būsim nolādēti trīs!
Kaķi un pastnieki metīs līkumu mūsu mājai
Tu strutaini smiesies par maniem jokiem pie vakariņu galda,
Un katru reizi, kad es tevi noskūpstīšu, kaut kur nokaltīs viens koks

Vēli vakari. Tu cieši gulēsi, es pacienāšos.
No sākuma tikai auss ļipiņa. Kāds augšžokļa dzeroklis, pāri kājas nagi.
Tu piecelies no rīta un jūties...nedaudz mazāk kā vakar?
Kuru gan te vispār vainot? Gan jau izliekas?

Sestā nakts, pazūd daļa plaušas, viena potīte
Tu sāc klibot, elpot grūtāk
Kolēģis darbā saka: "Hei! Izskaties tāds...izrobots."
Tu gribi atbildēt, sāc klepot.

Septītā nakts. Mēle un balsene.
"Labrīt, mīļum!" Klusums. Jāpaņem slimības lapa.

Astotā. Riba.
Devītā. Liesa.
Desmitā. Plecs.
Vienpadsmitā. Niere.

Divdesmit pirmā. Acis.
Top rīts. Avīze saka:
"Valsts policija meklē bezvēsts prombūtnē esošo Tevi"

Tu esi viens ūdeņraža atoms, es otrs
Pagalms - skābeklis. Mēs kopā - ūdens
Auksts deguns
Kluss sniegs
Mulsi smird miskaste blakus

Mēs arī mākam visumu radīt
Skūpsts Supernova
Skūpsts-iesācējs
Skūpsts-bērna pirmais vārds
Skūpsts-Alcheimers.Reiz zinājām, jau aizmirsām

Tur ir tava šalle, tur ir tavas lūpas
Lai top gaisma! un 3. stāva 22. dzīvoklī tā ieslēdzās
Lai top kalni! un deviņstāvenes uzslējās
Un tapa vakars un tapa rīts, pirmā diena

Kaimiņa auģikam atkal skan signalizācija, tas mūsu valsis
Pielipusi mēle pie auksta vingrošanas stieņa, tas mūsu laulības gredzens
Zaigojošs izsmēķis atsitas pret ledu, tas mests līgavas pušķis

Kā parasti, rūgts.
Līdz pavasaris mūs šķirs.

Skudrai Skudronam savā 365 dienu garajā mūžā bieži negadās tādas stundas kā šī. Arī šodien jūra šalc kā parasti un vējš ir laipns, smilšu graudi berzējas savā starpā, pret jūru, pret nokritušām skujām, pret Skudras Skudrona sešām kājām. Mūžīgi dāsnā un siltā Zeme zem tām visām rotē arī šodien tāpat kā iepriekš. Tomēr problēma ir smilšu graudos, tie šobrīd vai sazvērnieciski ir nosnaudušies tā, ka klupina Skudru Skudronu. Viņam ejot, kāds zars priekšā mēŗktiecīgi izvago arvien jaunas gravas, no sākuma mazāk, tad arvien vairāk, tā, tagad vismaz deviņpadsmit. Tas notiek ātri, taču arī Skudronam ir kur doties, viņš neapstādamies rikšo uz priekšu. Vagās solim viegli samisēties - Skudrs Skudrons sašķiebjas uz sānu un uzmet kūleni.

Šeit viņš uzmin domu: "Skudra, es šeit zīmēju Dievu".
"Haaa, lol," iesmejas Skudra Skudrons, "ko tu tur čakarējies, būtu vienkārši aizgājusi pie viņa. Viņš ir izkusis saldējums".