mīļā dienasgrāmata. šodien gandrīz traka paliku dēļ savām dusmām. šonedēļ dusmojos jau 4.dienu. gaidu, kad mainīsies laikapstākļi. arī es tad vairs nedusmošos. es izlikšos, ka neko neredzu un nedzirdu. izlikšos, ka viss ir labi un jauki. un ja ir jauki, tad jau nemaz nav vērts dusmoties, vai ne? jā, nav vērtīgi. dusmoties jau nekad nav vērtīgi. ja ir dusmas, tad vajag kliegt un raudāt spilvenā. citādi tas mani plēš daudzās daļās.
un es arī spītējos. kā auns. nē, kā ēzelis. man nenāk pār lūpām labi vārdi. manī ir melnums, kurš arvien plešas. ja es drīz no tā netikšu vaļā, viņš mani pārņems un es pazudīšu. tas nemaz nav tik ilgi jāgaida. vajag saņemties. un smaidīt, smaidīt. arī pēc kaukšanas spilvenā un pret sienu atdauzītām dūrēm...
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}