satrauktaa

tātad vakar,dzīvojoties pa parciņu,man pazuda meita! gājām abas kopā pēc sīkā,kamēr ar mazo runājos,meita nozudusi...patiesi -tās bija briesmīgākās 3 minūtes manā dzīvē! skatos izmisīgi riņķī apkārt - nu nav,nav,nav...izmisumā skrienot viņu meklēt,dēlu atstāju vienu pašu smilškastē,kas,protams,nebija ļoti gudri darīts...sīkā šūpojas...ļoti priecīga...es lūdzos,lai viņa tā nekad vairs nedara! viņa jautā,kāpēc es sabijos,varēju takš pasaukt:) tikmēr mazais skraida un meklē mani...man laikam viņi jāpiesien pie sevis...nu 1minūti es uz viņu nepaskatījos! un prom viņa bija,ātras tās mazās kājeles