Tu izstiepi savas rokas pie krusta, ak, Kristu, un tā Tu sapulcināji visu cilvēci, lai tā Tevi pazītu. Tu cieti, kad Tevi pārdūra zobens, bet tā no Tava sāna pār mums izplūda pestīšanas avots, kura dēļ varam dziedāt: “Visa radība lai slavē Kungu, lai teic mūžīgi Viņa vārdu!”
Tava miesa cieta mūsu dēļ – galva no sitieniem, vaigi no pļaukām, delnas no naglām, sāns no šķēpa... Un visbeidzot Tu izcieti nāvi pie krusta. Esi slavēts, mūsu Glābēj, par Tavu neizsakāmo žēlsirdību!
Ar Tavu dievišķo asiņu lāsēm un ar ūdeni, kas izplūda no Tava sāna, pasaule tika radīta no jauna. Jo ar ūdeni no sava sāna, ak, žēlsirdīgais Kristu, Tu nomazgāji mūsu grēkus un ar savām asinīm parakstīji piedošanu.
