Es atkal neatvados

šodien, kad nācu mājās no skolas (ap sešiem)biju pamatīgi nosalusi, iegrimusi domās par to, kas vēl jāizdara un gāju nodūrusi acis. tad pamanīju, ka zeme viz. tas no nesen uzsnigušā sniega, kas krēslā un laternas gaismā izskatījās tik neparasti. bet tas man kaut kādā ziņā atgādināja kadrus no bērnības - ļoti, ļoti laimīgus. un es apstājos . stāvēju mazas taciņas vidū, smaidīju un jutos kā pati savā pasakā ar laimīgām beigām.