Es atkal neatvados

Kaut kas būtisks ir mainījies. Nemāku vairs tā kā agrāk - tā vienkārši būt, just, izdzīvot. lai kā būtu bijis. varbūt cits līmenis.gribas nosodīt, kliegt un apvainoties, bet tad tu vienkārši sāc raudāt par to, ka aptver cik tavas automātiskās tieksmes ir pretīgi ļaunas. ja sevi kādreiz satiktu, man viņa nepatiktu. ļoti nepatiktu.
šodiena - dzejai. gribas rakstīt un lasīt un baudīt. ne jau daudz. mazdrusciņ. un gribas lai tie divi ir laimīgi. Jā, Tu un Viņš. lai smaidītu no sirds un tādas lietas nebūtu jātēlo. jā, jā, zinu, esmu sapņotāja. ēnas mani vienkārši paņem sev. brutāli. atļauju neprasot. atlauž manas rokas aiz muguras, sasien manas kājas, aizbāž manu muti, bet manas acis kaut druscīt vēl spēj lūgties un skatīties uz debesīm. bet ēnas - tās vēlas arī aizsiet manas acis un izraut sirdi lai tad padarītu par sev līdzīgu.