sarma-karma [entries|archive|friends|userinfo]
sarma

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Oct. 18th, 2007|03:29 pm]
- Tu taču saproti un nedusmojies, vai ne?
- Nu jā, es saprotu un nedusmojos!
Un šādās reizēs man visu laiku prātā nāk 1000reiz atkārtotā Blaumaņa tēze - Bet žogam, ko prāts uzceļ, sirds viegli kāpj pāri. Es jau visu saprotu, es tikai gribu, lai Tu saproti arī ne tikai manu racionālo prātu, kas Tev tik mīļš, bet arī manu apmulsušo sirdi.
LinkLeave a comment

šodienai [Oct. 11th, 2007|04:28 pm]
Kāpēc

tu uz mani tik jocīgi skaties?

Es klucīšus lieku
tāpat kā tu.

Krauju
un gaidu to mirkli,
kad būs ilgotais -
blākš!

Un atkal klucīšus lieku
tāpat
kā tu.

Un atkal gaidu.

Mīļo bērn,
es arī biju bērns.

Pērn.

/Ojārs Vācietis/
LinkLeave a comment

[Sep. 30th, 2007|09:23 pm]
Tagad, skatoties uz savu zilo aci, atceros, ka pēdējo reizi tā līdzīgā stāvoklī bija, kad iepazinos vairāk ar Viesturu. Toreiz viņš ilgi atvainojās un vairākas dienas no vietas apvaicājās, kā mana acs. Dabūt zilu aci dejojot, protams, ir muļķīgi. Vakar ar mani notika tas, par ko es domāju, ka kaut kad jau tam ir jānotiek, proti, es beidzot esmu iesvētīta īsto riteņbraucēju cunftē, jo beidzot esmu pārlidojusi tam pāri izmantojot tradicionālo metodi - strauju bremzēšanu. Protams, arī tas ir muļķīgi. Agrāk man likās, ka zvaigznītes ap galvu riņķo tikai multenēs, tagad zinu, ka tā nav, hahaha. Vēl tikai nesaprotu, kāpēc zilumi uz manām kājām nav tik izsteiksmīgi kā parasti. Laikam nekas vairs nav kā parasti.
Vēl varu palielīties ar šādām lietām:
Nedēļas nogalē ar riteni izbraukāju Salacgrīvu un Ainažus. Ainaži ir tik niecīgi, bet pilsētai ir ļoti romantiska pilsētas pludmale. Kā tādās vācu romantiskajās filmās sēdēju uz soliņa starp randu pļavu smilgām un vēroju, kā zvejnieks ar traktoru nogādā laivu liedagā un tad dodas pārbaudīt tīklus. Izbrīna, ka nedz no kurienes pēkšni izlien liela celtne ar uzrakstu Hesburger, tas manī radīja tādu jautrību, ka bija īpaši jākonsentrējas, lai atkal nenolidotu no riteņa. Nu tādi lūk ir tie Ainaži - ar romantiksu pludmali, tukšumu, mazām, retām mājiņām un milzīgu Hesburgeru magīstrāles Via Baltica malā. Salacgrīva savukārt ir mazliet cerīgāka, tur ir arī cilvēki, kuri izskatās laimīgi, pastaigās rociņās sadevušies, smaida un saprotoši noklusē, kad atkal un atkal sastopas ar šķiet Salacgrīvas krutākā restorāna viesmīles neveiklībām. Salacgrīvas ostmala ir gluži kā Ventspils ostmala, taču vecās ostas noliktavas šajā gadījumā tiešām izskatās vecas.
Esmu arī nesusi daudz smagumu. Kuivižu kapājamais galds, šķiet, ir smagākā lieta pasaulē, ko esmu nesusi. Lūdzu, mīļie, puiši nākampavasar gaidu ciemā, jo vairs to nešanu neizturēšu. Čaklās Sarmīte rocīnas ir arī uzrakušas dažādas dobes un attīrījušas no pusdzīvām puķēm. Protams, ir arī svinīgi, divatā ar tēvu, noslēgta naksnīgo pikniku sezona. Cikādes vēl joprojām čirkst. Un tādos brīžos ir jāpaildzina vakars, jo man vairs vienai nav bail. Tēvs saka, ka tie ir senču gari, kas dzenot projām bailes. Nezinu, man gan liekas, ka tas ir vnk tāpēc, ka jūtos mierīga, rimta un saskanīga ar visu, ko vajag.
Vēl - pabiju arī otros laukos, un tagad ir skaidrs, Loja ir lielāka par Ainažiem :) Bet jaunais Saulkrastu apvedceļš ir stilīgs.
Link1 comment|Leave a comment

[Sep. 20th, 2007|08:49 am]
Opera ir tik skaista no rītiem!
LinkLeave a comment

[Sep. 19th, 2007|03:55 pm]
Ja uz dzīvi bēdīgs skats, jāpiezvana Klāvam Vītiņam!
Link1 comment|Leave a comment

[Sep. 18th, 2007|05:20 pm]
Pilnīgi žēl paliek, ka tagad negatavojos braukt ar kvadraciklu un lukturīšiem iekarot pierīgas purvus un ievākt jauno dzērveņ (bet patiesībā - brūkleņu) ražu. Un tad vēl filmas un visas, visas apkārt tveramās lietas. Šodien es skumstu, ka visu nevar paspēt. Bet dzērvenēs naksnīgā vakariņā es gan šonedēļ aizbraukšu. vot tā!
LinkLeave a comment

[Sep. 16th, 2007|01:46 pm]
atliek tik nomainīt palagu, uzsmēķēt un gulēt tālāk
LinkLeave a comment

[Sep. 11th, 2007|01:27 pm]
Šonakt pirmo reizi uz savas ikdienišķās nakts segas pēc ilgiem laikiem uzvilku virsū arī rezerves variantu - auksts taču! un tā jau kuro gadu - rudens atnāk nemanot, man atliek tikai samierināties un priecāties, piemēram, par tuvojošos braucienu uz Koknesi par tēmu "Rudens lepu zelts" vai par tumšiem vakariem un sveču siltumu, kas drīz izplūdīs kā rauga mīkla manā virtuvē. Vakar Daugavpilī esot bijusi pirmā rudens salna. Negatniece vakar, šķiet, ielīda arī manā mājā. Bet sirds no tādiem vēsiem brīžiem man vairs nesalst. Paņemu aukstumu plaukstās, savirpinu kā papīra lodītes un nolieku uz palodzes - lai gaida ziemu atnākam: Es tikmēr vēl uzdejošu!
LinkLeave a comment

[Sep. 3rd, 2007|10:09 am]
un tagad sēžu un gaidu kad sāksies ierakstu sērija par tēmu - Un sākas jauna, skaista dzīve! Kur ir?
LinkLeave a comment

[Aug. 30th, 2007|11:34 am]
esmu atsākusi darba gaitas diezgan vēsā darba vietā. mazliet salst pirkstu galiņi un jūtos kā Zigurds Jasjukevičš!
LinkLeave a comment

[Aug. 29th, 2007|12:36 pm]
šorīt pamodos ar lielu noguruma sajūtu kājās un matos, taču smaidu, jo patīk, ka pēc ilgiem laikiem kā vecajās jaunības dienās, ierodos mājās līdz ar gaismas parādīšanos. fonā skan Latvijas Radio raidījums par grupu Credo un diena var sākties!
LinkLeave a comment

[Aug. 26th, 2007|02:05 pm]
atgriežoties no Lielā Ivara festivāla, mana kreisās kājas pēda ir uztūkusi šķiet 2 reiz lielāka kā tā ir parasti (labi, tagad arī bišķin pārspīlēju), jo sastiepu kāju tieši pirms sākās lielie deju soļi.
Un man ļoti patīk gulēt uz vīriešu krūtīm, kaut vai mazliet. Dažreiz man liekas, ka ar seksu ir vērts nodarboties kaut vai tikai tāpēc, lai pēc tam ieritinātos padusē un noliktu galvu uz kāda lieliskā "viņa" krūtīm.
Link3 comments|Leave a comment

[Aug. 22nd, 2007|10:54 am]
manā pēdas īkšķa galiņā ir iestrēgusi mikroskopiska stikla lauska. sāpīgi un neredzami
LinkLeave a comment

[Aug. 21st, 2007|10:30 pm]
pēdējā laikā es vispār neko nerakstu. tiko sevi salamāju, tā taču nedrīkst. jāraksta ir bieži, tāpat kā jāiet, lai nebūtu visādu izgulējumu un tml lietas. pluss - man ļoi patīk pēc kāda laika lasīt visādus vecus ierakstus un sist sev pa plecu, re cik tomēr es agrāk sakarīgi rakstīju.
šodien laika posmā no 9iem vakarā līdz pusdesmitiem ļoti strauji satumsa, uzskatu, ka tas nav godīgi, jo es nebiju tam gatava!
LinkLeave a comment

[Aug. 3rd, 2007|01:10 pm]
acis, ai cik neveikli
LinkLeave a comment

[Jul. 16th, 2007|10:52 am]
dažus rītus, kad dzeru kafiju, man gribas dzeidāt dziesmiņu - dzerot ūdeni no akas!
LinkLeave a comment

[Jul. 13th, 2007|09:05 pm]
nebūtu citiem sasolījusi, ka pirkšu riteni, drošvien arī enbūtu nopirkusi - tik ļoti ma viss uznākun pāriet... bet Tu nu viņš ir.

šodien man ir aprūtinoši skatīties gan uz monitoru, gan citām lietā, jo pamostoties no rīta, acis atvērt nevarēju. Ar balss pazušanu visas manas nedienas vēl nebeidzas. rīt dodos uz kāzām un visticamāk, man būs vissarkanākās acis no visiem kāzu viesiem!
LinkLeave a comment

[Jun. 26th, 2007|01:10 pm]
tagad izbaudu mazliet bezdarbības. jo tik garu atvaļinājumu, lai nevar izplānot aizpildītu. ķiploku smarža uz manām rokām ir tieši tāda, lai nekļūtu uzbāzīga. kafija un apmācies vasaras vaigs aiz loga. gaidu frizieri, lai ar svaigi krāsotiem matiem atkal izietu uz ielas
LinkLeave a comment

[May. 21st, 2007|10:11 am]
esmu šausmīgi aizrāvusies....

pēdējā laikā manu nedēļu nogaļu sarmīte dzīvo pavisam citā laikā un telpā.
6dien no rīta pamodos Gajokā, vēl ir iespēja pamosties Čerepovā, Cietoksnī, diezgan romantiski nosauktajā Ziemeļu priekšpilsētā, Ķīmiķu ciematā, kur ielas nav ielas, bet šķērsielas. Neskatoties uz daudzajām alternatīvām, man Gajoks šķiet vissimpātiskākais. Un, ja man būtu jāizvēlas, kur Daugavpilī iegādāties dzīvokli, visticamāk, tas būtu tieši šiš savādu nosaukumu nēsājošais mikrorajons, zem kura var atrast daudz pakavu un senu cara zirga staļļu atliekas.

Ja konkretizē aizraušanos, tad runa ir par vietu un cilvēkiem. Ņemot vērā manu diezgan nacionāli noskaņotu personību, kurai ir aizspriedumi pret slāvu tautības pārstāvjiem, kas dažbrīd arī pārkāpj tolerances robežas, pati brīvos, kāpēc pilsētā, kurā latviešu ir tik maz, jūtos tik labi. Braucot uz Daugavpili, parasti ņemu līdzi pasi, jo nepamet sajūta, ka jūtos ārzemēs. Taču ārzemēs parasti ar lelu sajūsmibu tiek uztverta iespēja satikties ar savējiem, hahaha. Šajā nedēļas nogalē kādu stundiņu klejoju arī viena, kas nozīmē, ka izpaliek ierastās sekošanas un paļaušanās uz kādu vietējo latvieti. Nopirku Daugavpils karti pa 30 santīmiem un ar rūpīgu sāku saprast, kur esmu un kā nokļūt līdz nozīmīgākām pilsētas vietām. Rezultātā, pēc šīs nedēļas nogales arī Jums varu pastātīt, kā nokļūt City Centrā, Universitātē (gan vecajā, gan jaunajā korpusā), Cietoksnī, Valsts un Centra ģimnāzijās, visādos Dittons centros, lielveikalā un autosstāvietā, kā sajusties kā uz Jomas ielas un kur atradīsies Marka Rotko orģināli. Konkretizēt par cilvēkiem ir jau grūtāk, taču mani aizrauj mirdzošas acis, patiesas sirdis un neviltota attieksme pretstatā Rīgas ātrajam ritmam, bezpersoniskām sarunām un liekulīgiem tekstiem. Iesēžoties autobusā Rīga - Daugavpils, man nav jādomā, ko es šodien darīšu, kur gulēšu un tml, jo Daugavpilī viss notiek tik viegli kā Daugavas lokos lēkā sami
LinkLeave a comment

[May. 13th, 2007|07:28 pm]
svaigi spiesta apelsīnu sula un grieķu salāti, rūgta kafija - un diena pl. pusastoņos vakarā var sākties!
Link2 comments|Leave a comment

navigation
[ viewing | 60 entries back ]
[ go | earlier/later ]