| |
[Aug. 8th, 2006|01:45 pm] |
es pēdējā laikā kafiju dzeru nevis tāpēc, lai dzertu kafiju tās kafijbūšanas dēl, bet lai mazinātu galvas sāpes.
vakar biju viesmīlīgajā latgalē, dažiem jau apnikusi mana sajūsma, bet laikā, kad te Rīgā man apkārt cilvēks cilvēkam ir vilks un mērena ņirgāšanās vienam par otru ir pat vēlama un stila sastāvdaļa, nevar nesajūsmināties par to vienkāršību, sirsnību un smaidiem, enerģiju, kas strāvo no tiem cilvēkiem. mani solīja izguldīt gan daugavpilī, gan rēzekne. - Nu, Sarmīt, Tev taču ir jāpaliek, mēs tūlīt atradīsim, kur Tev palikt! Šausmīgi patīk.
Man ir arī jauns draugs. Edgars Kots. Viņš ir mazliet slavens. Viņš arī turpina ar mani sarakstīties par apelsīnu tēmu, ko diezgan skaidri jau aprakstījusi mana māsa. Ceru, ka viņš nedomā, ka vēl aizvien sarakstās ar manu tēvu |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/80085/1867) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) milk |
|---|
| Date: | August 8th, 2006 - 01:56 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
nezinu gan. es tik ļoti esmu pieradusi pie tā, ka visi viens par otru bišķīt paņirgājas, ka nokļūšana vietā, kur visi pret mani ir laipni/atvērti/sirsnīgi, pilnīgi noteikti modinātu manī paranoju.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/34471/3857) | | From: | sarma |
|---|
| Date: | August 8th, 2006 - 01:59 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
es arī esmu pieradusi, bet dažreiz tomēr uznāk skumjas. tie cilvēki, taču īstenībā ir tik vientuļu. bet prieks par atvērtajām sirdīm ir tāds, ka man nav grūti ziedot 3-4 stundas ceļam, lai tikai gūtu tās pozitīvās emocijas, ko sniedz latgales jaunieši | |
