| |
[Apr. 13th, 2006|04:27 pm] |
es visu laiku atražoju sevi atkārtojoties. bet visas lietas, kas manī atkārtojas, ir kategoriskas priekš manis. līdz ar to, nav iespēkam lietot vārdu - vidējs.
šis ieraksts patiesībā top par godu maniem labākajiem draugiem un jo sevišķi - mārtiņam rinčam. lai arī viņš no manis ir "nokāsis" 16 ls, viņš ir tik patiess, tik patiesus cilvēkus var sastapt vēl vienīgi daugavpilī. laiks un notikumi ir tie, kas novelk visādus uzslāņojums, tāpēc es nevis bēdājos par tām sāpēm un vilšanām, ko man sagādājuši to autori, bet priecājos par tādiem cilvēkiem, kas aizvien ir blakus, arī, ja rīkojos muļķīgi. man liekas, nav vairs daudz tādu cilvēku, kas no sirds un bez visādiem nodomiem padotu Tev roku. mārtiņš rinčš tāds ir. tāpēc šī ir slavas dziesma mārtiņam rinčam! |
|
|
