| |
[Apr. 2nd, 2006|09:34 pm] |
ja, sarmīte, vai Tu esi ko dzirdējusi par dzīvi - , man prasija voldemārs. anete bija tik sajūsmīga par šo jautājumu.
un tad mēs dodamies meklēt dzīvi. itkā dzīve slēpjoties klubā Sarkans. Sarkans mani vairs nespēj aizraut, jo ir pārbāzts ar ārišķiģiem vīriešiem un nogribējušamies sievietēm. un man pietrūkst elpas. es gribu atkal atrast savas pilsētas diskrēto šarmu. nav spēka un džudo vīrs mani ņem uz pleciem un ir apņēmības pilns aiznest līdz brīvībai, nē, līdz brīvību simbolizējošajam, nebrīvajam brīvības piemineklim. piemineklis raud. bet es jūtos zinīga un priecājos par cilvēkiem, kas paņem uz rokām, kad pietrūkst spēka. |
|
|
