man laikam ir jāizraudās. visvairāk šogad raudāju naktī no 12. - 13. augustam. Nu lūk un pēc 4 stundu nemitīgas raudāšanas bija ļoti viegla sajūta, tikai tāda sajūta, ka ķermenī ir kaut kādi lieki, vēsi akmeņi. tā, ka viegli noslīkt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas bija Vasaras universitātē? Es zinu kāda ir tā sajūta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, vu. Tev ar ir tā vēso akmeņu sajūta?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ja.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jocīgi, ka Tev ar ir tāda akmeņu sajūta. man likās, ka tas ir tikai mans izdomājums sajūtām, par kurām īsti neko konkrētu nevar pateikt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varbūt es to sajūtu aprakstītu savādāk, bet pēc Tava skaidrojuma man arī ir viegli iztēloties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vēl var būt tāda sajūta, ka dauz sarīts auksts gaiss un sāp plaušas un tur zem saulītes. un tad atnāk māsa Nolemtība un saka, neko nevar darīt!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es jau sapratu ar pirmo skaidrojumu. varētu likt priekšā savējo, bet sen neesmu raudājusi.

(Reply to this) (Parent)