| |
[Sep. 22nd, 2005|09:51 am] |
|
Šodien es gribētu, lai es būtu lauku mājās, kas smaržo pēc rudens. Savākt visādus garšaugus un kaltēt. Jā, un vēl atrast kalmes. Lai tiktu tām klāt, man būtu jābrien ar basām kājām ledusaukstā ūdenī. Un tad manas pēdas būtu sārtās, nosalušas un Tu atnāktu ar manu segu, nu to, ar ko parasti guļu pa dienu, ietītu mani kā kūniņu. Tad mēs uz mūrīša izkaisītu kalmes un vārītu liepziedu tēju. Protams, ka kaķis arī murrātu uz mūrīša, jo to paredz lauku skati. Un tad es paņemtu iesmu, sadurtu desiņas, un skatītos, kā tauki pil uz sarkanām malkas pagalēm, atstājot tur tūlīt zūdošus, uz mirkli melnu pleķus. Tu paņemtu ketčupu un es teiktu - nevajag, ketčups sabojā ēdienu, bet Tu - beidz, mēs viens otru tik dauz esam sabojājuši, ka ketčups vairs neko nemainīs. |
|
|
