| |
[Aug. 16th, 2005|02:12 pm] |
gribat stāstu par manu grūto dzīvi? šodien ir parasta diena, tik parasta, ka tas mani sāk tracināt. vai es Tev teicu, ka tevi mīlu? nē? nu tad neteikšu.
vakar bija visādas lietas, piem, atkal izdarīju ar sevi tā, ka vairākas dienas jutīšos fiziski slikti. šodien to var sākt just. jocīgi, ka 3 milimetru lielās lietās ir tik liels spēks, lai liktu manam cilvēka izmēra ķermenim justies ne savā ādā.
vakar visapkārt smaidi, ieraugot pazīstamas sejas. Dana smaida savu mierīgo smaidu un ir saprotoša. Artis izskatās diezgan saguris. Madarai ir atkal viņas smaids līdz ausīm. Guntis prasa visu izsakošo jautājumu - Nu kā? un atkal pēc ilgiem laikiem darbā ir Miks, kuram patīk mana kafija. viņus visus priecē tas, ka es zinu tieši kāda kafija kuram vajadzīga. Mikam tās ir divas karotes kafijas bez cukura, tieši tāpat kā guntim, protams, ka bez piena.
man patīk, ka toms mani aizstāv un cenšas rūpēties un dažbrīd ir jau gandrīz tāpat kā frika, kura īstajā brīdī iesit pa galvu, lai es tikai par daudz neatstātu no sevis lietās, vietās, cilvēkos, kur tas nav vajadzīgs. ģirts kā vienmēr neko nesaprot, bet vakars noslēdzas ar friku pļavniekos. runājām par liekulības tirgu, māsu un manām dusmām. mani priecē, ka viņa ir tik saprātīga, ka šodien sāku aptvert to, ka kādas 10 dienas viņas taču šeit nebūs. un man pietrūks tā visa.
dzintris ir tiko ieradies rīgā, mājās ir tikai šķīstošā kafija un es cenšos izzīst no pirksta kaut kādu rakstu, bet šodien nav iespējams koncentret savu uzmanību uz kaut ko vienu tikai |
|
|
