|
[Mar. 19th, 2007|09:45 am] |
esmu lēna garā atmodusies no salīdzinoši jautrās nedēļas nogales. nav iemesla manām mokošajām galvas sāpēm - vakar vakarā tās nelūgtas ieradās un neatlaižas vēl joprojām. Visbiežāk jau neizdotas pozitīvi atpusties 3 dienas pēc kārtas, bet šorīt no manas sāpoššas galvas spraucās ārā smaidi par plašo krievu dvēseli, par kristapiem, kuru dēļ nākamajā dienā sāp vēders no smiekliem, par romantisku vakaru zem zvaigžnotajām Cēsu debesīm esot dubļos līdz ceļiem. Vispār par tiem dubļiem - šādos brīžos atkal jāpriecājās par draugiem, kuri neskatoties uz mūsu brīdinājumiem, ka nav jēgas braukt un mēģināt izvilkt no dubļiem divas mašīnas, jo to ar vienkāršām cilvēku rokām nav iespējams izdarīt, nevēlas šādas atrunas dzirdēt un ierodas ar saukli - viss ir iespējams. nepaiet ne 2 stundas, kad arī varam pievienoties jautrajam ballīšpulciņam Pipariņu pirtī. Dubļainās mašīnas un izmirkušie zābaki tikai vairo atkalredzēšanās prieku. Strap citu, mans draugs Ivars ir ļoti lādzīgs draugs, jo ar rokām atnes man vīrieti un ieliek klēpī. Lūk tā vajag rūpēties. Ai, ko es te ieslīgšu detaļās. Atcerējos pirms kāda laika Anetei K. doto solījumu par sīkākiem aprakstiem, jo pēc tam ir interesanti lasīt. cenšos. varbūt sanāks. turpinu dzert kafiju, lai mazzinātu galvassāpes |
|
|