| |
[May. 29th, 2005|11:31 am] |
|
tūlīt būs kulinārijas brīnumi sutuācijā, kad mājās īsti nav ko ēst, bet ēst ta ļoti gribās |
|
|
| |
[May. 29th, 2005|11:58 am] |
vakar frika it kā atnāk uz stundiņu. atnāk 7os, aiziet pusčetros. daram visādas lietas. spēlējam bērnos, un muļķojam vīrus un sievas. bricis neatnāk, jo sabīstās, toties naktī ar riteni ieroas ģirts. es pat nezinu, kas bija galvenā sarunu tēma- laikam no visa pa bišķītim, bet man patīk.
tagad domāju, ko es pati domāju, kāda ir mana sociālā maska, un kā man būt. jo sarunas ar gati par dzīves jēgu nekādu risinājumu nav devušas. |
|
|
| |
[May. 29th, 2005|12:53 pm] |
|
sen nebiju taisījusi frī kartupeļus un sapratu, ka tas nav priekš manis. rīta kafija un dui pļavā, lai pēc tam var radīt lietas! |
|
|
| Par kartēm |
[May. 29th, 2005|05:06 pm] |
| [ | Current Mood |
| | domīgais | ] |
| [ | Current Music |
| | Apvedceļš, "Zemenes" | ] |
atkal paņēmu rokās atlantu, jau vairākus gadus viņš gulēja manis neaiztikts. pāris mirkļi, un visa mana bērnības spēle atkal klātu. cilvēki ir kā okeāns, ar līdzenumiem, dziļvagām, zemūdens grēdām, vulkāniem, rifiem. par lielākajiem parasti stāsta skolā - dziļākajām dziļvagām, lielākajiem līdzenumiem, iespaidīgākajiem rifiem un atlantijas grēdu, kas, kā man šķiet slēpj sevī Atlantīdas noslēpumu. par lielākajiem - Einšteinu, Prustu, Nīči, Elizabeti I un citiem keksiem. visam jau parasti nepietiek vietas, gan uz papīra, gan mūsu prātos. bet ir lietas, vietas un cilvēki, kas ir lielākie tikai priekš manis. un viņiem ir vieta manā sirds grāmatā, par viņiem es reiz stāstīšu savā skolā. tāpat kā par dziļvagām un tektoniskajām lūzumzonām. |
|
|