tagad itkā jāraksta par piektdienas pirti. par ko man daudz ko teikt, varbūt ne tik ļoti, ka neatceros, kaut gan dažas lietas ar neatceros, bet gan tāpēc, ka lielu daļu laiku pavadīju kaut kādās sarunās ar cilvēkiem, ar ko sen nav runāts tā divatā. šī bija ivena no tām daudzajām prtīm, kad nav iespējams izvēlēties cilvēkus, kas piedalās un jātiek galā ar to, kas ir. aŗi "krutie" nebija ieradušies pilnā sastāvā. nākamajā dienā pēc pirts saņemu tekstus - kā kāja, kā galva, un saprotu, ka sāpes kājā nav tikai mana ilūzija, lēnām noskaidrojās, kā esmu pie tām tikusi. protams, ka sākotnēji versijas ir dažādas. šodien mana kāja jūtās jau labāk, toties vizuāli - iespaidīgāka, jo iesārta un uztūkusies. pirtī viss aizkavējas, jo Saeimas plenārsēde ilgst līdz nakts melnumam, tāpēc mums jāgaida vēl viens organizators un vecbiedrs. ar to viss nebeidzās, jo pēc plenārsēdes jāgaida vēl luksis, kas nu iestidzis vienā valdes sēdē, par kuras rezultāitiem jaunieši skumst. ja nebūtu ieielgusi plenārsēde, mums būtu tikšanās ar aleksandru kiršteinu, un vēsturiski, jo dažas stundas vēlāk viņu izslēgtu no tp.

 ja pirts kā pa miglu, tad vakara noslēgums pie līgas ir skaidrs kā raspodiņš, kur neko neesmu nokavējusi, bijusi par daudz prom, atceros. paralēli visām citām lietām, ļoti patika sarunas ar nezveeru. bet tas viss kopā ir pārāk neganti. ā, un par citām lietām ir jau teikts</span> 

ja lietas notikots tā, kā mums gribētos, nebūtu jēgas rakstīt esejas, dzejas, radīt lietas, dzīties pēc vēja, atkal, atkal no jauna izgudrot velosipēdu. tāpēc tagad man jau ir daudz jaunu riteņu, un dažbrīd vējšs sitās sejā.

klausos dziesmu, kas man asociējas ar manu vislabāko draugu, kas tagad nav ssniedzams, pirms dažām dienām satiku viņa māsu, un sapratu, cik ļoti pietrūkst cilvēka, ar ko iespējams izrunāt visas, visas lietas un paliek vieglāk. Kad Tu  vienreiz brauksi atpakaļ? Man nepietiek ar Tavu ģitāru.