sarma

ja lietas notikots tā, kā mums gribētos, nebūtu jēgas rakstīt esejas, dzejas, radīt lietas, dzīties pēc vēja, atkal, atkal no jauna izgudrot velosipēdu. tāpēc tagad man jau ir daudz jaunu riteņu, un dažbrīd vējšs sitās sejā.

klausos dziesmu, kas man asociējas ar manu vislabāko draugu, kas tagad nav ssniedzams, pirms dažām dienām satiku viņa māsu, un sapratu, cik ļoti pietrūkst cilvēka, ar ko iespējams izrunāt visas, visas lietas un paliek vieglāk. Kad Tu  vienreiz brauksi atpakaļ? Man nepietiek ar Tavu ģitāru.