| |
[Feb. 2nd, 2011|10:35 am] |
Plosoties gripa. Pieklājības frāzes un daži patiesi ieniteresēti jautājumi par tēmu: Kā ar veselību? Vai dzer tējas? Vai aktīvi ārstējies? Pat Ministru prezidents, kura ikdienas komunikācija liecina, ka viņš nav cilvēks, ir saslimis. Līdz ar to, viņš varbūt ir cilvēks. Aptiekas ir pārpildītas, rindas nekust no vietas, jo cilvēkiem vajag ilgi parunāties par tēmu: "Iedod man kaut ko pret to un pret to..." Mārtiņa Freimaņa nāve droši visam stāstam par gripu un aktīvo ārstēšanos pielējusi vēl vismaz 10 litrus panikas.
Man ir patiesi žēl, ka cilvēks lēnām kļūst par zombiju. Katram mājās kaste ar zālēm, vitamīniem, uztura bagātinātājiem. Visas nepieciešamās potes. Uzturs - kaut kāda huiņa. Beidziet taču to bezmērķīgo zāļu rīšanu! Jums dzims slimi, alerģiski bērni un mainot dzīves vietu, vienmēr būs jāpiefiskē, kur ir tuvākā aptieka. Pat Veselības ministrija, tā vietā, lai aicinātu cilvēkus padomāt, vai tiešām katru reizi, kad iesāpas galva, kāja vai mati nepieciešamas zāles, aicina dārgāku zāļu vietā izvēlēties lētākas.
Manas attiecības ar sistētiskajiem sūdiem aprobežojas ar šķīstošā C vitamīnu iemalkošanu rītos pēc labām ballītēm. Aptiekās es iegriežos tikai, lai nopirktu minēto C vitamīnu un kosmētiku, jo laiks, kad man interesēja Postinors, ir pagājis. Kaut kādas nīkulības pazīmes pie manis atnāk tikai tad, ja es ļauju tam notikt (daudz darba vai maz mīlestības). Labākās zāles pret slimību ir gulēt un dzert. Un viss. Es vēl kūpinu eikalipta ēterisko eļļu un vēdinu telpas. Un neslimoju. Un man arī nesāp kāja un mati. |
|
|
