|
Nov. 28th, 2004|03:58 pm |
|
wow...vēl aizvien nesaprotu, kā iespējams palaist garām to mūsu sarunu...un tās sajūtas, kas bija tajā virtuvē. (apmēram - nē, nē, nē, nē, es tev neticu, nē, nē, nē, nē, tas vienkārši nav iespējams, nē, nē, nē, nē, nē!!!!un kāpēc lai tev nebūtu taisnība..?nē,nē, nē, nē, k``apēc tu man to izstāstīji, nē, nē, nē!!! un tad iedomājies nākamša deinas sajūtas, ja tā tiek aizvadīta +/- vientulībā...) |
|