sarkanvins
20 Decembris 2010 @ 15:03
 
uzlaist pasauli gaisaaa. >.<

cilveciiga emociju cuuciba. ble.
 
 
sarkanvins
20 Decembris 2010 @ 23:10
 
šķiet ka pēdējas dienas manu garastāvokli spēj sajāt viss kam vien nav slinkums.

to laika tautas vārdiem var saukt par- viss riebjas un ir apnicis.

visvairāk jau mēs pašas.
to laikam jau vaŗeut dēvēt par dzīves mirkli- kad vajag šo mīlīgo restartu.
 
 
mēs esam:: complacent
Dungo: the beginning is the end is the beginning.
 
 
sarkanvins
20 Decembris 2010 @ 23:13
 
to dēvē par iekšējās pasaules noārdīšanu.
arā no mūsu galvas es jūs saucu.
lai klausos lietū un dejotu melanholiskā klusumā.

un vēlāk tam visam sekotu - ārējas pasaules noārdīšana. atraidīšana.ignorēšana. aizmiršana.izslēgšana.atgūšana?
 
 
mēs esam:: crushed