vakar bija sajūta, ka vecmīiilgrāvis evakuējas. busā iekšā nevarēja tikt.
un vecrīgā bija sajūta, ka kaut kur dzert pa brīvu dod. ļaudis traki daudz.
salūts uz vecrīgas jumta ar vinu iesākumā bija skaisti. neviens negrūztas, stavi uz skursteņa un lūko.

mēs pat padomu gribam jautāt mirušajiem.
ja vien tie dotu to labāko.
tas ir zieds, kas ir spējīgs reizi pa reizei novīst.

atmiņu pēdas kutināja divi miruši putniņi.